Sāls ir efektīvākais slīdamības samazināšanas reaģents asfalta seguma autoceļiem, un to izmanto arī Eiropas valstīs, tajā skaitā Skandināvijā, ASV un Kanādā. Tas saistīts ar to, ka šī materiāla funkcionālās īpašības ir sabalansētas ar tehnoloģiskajām izmaksām.
Lai samazinātu slīdamības iespējamību uz autoceļiem ziemas sezonā, galvenokārt tiek izmantots sāls jeb nātrija hlorīds(NaCl). Līdzīgi Latvijā ierastajai praksei, arī Igaunijā autoceļu uzturētāji izmanto nātrija hlorīdu kā pamata autoceļu slīdamības samazināšanas reaģentu. Sāls funkcionālās īpašības ir sabalansētas ar tehnoloģiskajām izmaksām, un tas ir pietiekami izplatīts un brīvi pieejams. Turklāt, sāls kā slīdamības samazināšanas reaģents ir piemērots uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām ar relatīvi lielu braukšanas ātrumu un augstu satiksmes intensitāti. Lai sāls graudiņi “pieliptu” pie brauktuves un sāktu iedarboties, kaisīšanas procesā sāls tiek samitrināta.
Piemēram, Somijā slīdamības samazināšanai uz autoceļiem visbiežāk tiek lietots nātrija hlorīds mitrās sāls vai sāls šķīduma veidā. Sāls mitrināšanai pirms kaisīšanas tiek pieļauts izmantot arī kalcija hlorīdu (CaCl2). Lokāli tiek izmantots arī kālija formiāts (CHKO2), lai neietekmētu gruntsūdeņus. Latvijā minētā tehnoloģija netiek izmantota, jo tā ir vairākas reizes dārgāka.
Kādēļ uz autoceļiem netiek lietotas šķembas?
Smilts vai šķembas slīdamības samazināšanai tiek izmantotas uz autoceļiem vietās ar zemu satiksmes intensitāti, kurās brauktuve tiek uzturēta ar sniega kārtu (brauktuve netiek attīrīta no sniega), kā arī ja ir stabili laika apstākļi un zema temperatūra. Šāda prakse raksturīga Skandināvijas valstu ziemeļu reģioniem. “Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad ir biežas gaisa temperatūras svārstības ap nulli, kā pamata slīdamības samazināšanas metodi uz intensīvāk noslogotajiem autoceļiem lietot smilts vai šķembu kaisīšanu būtu neefektīvi. Pirmkārt, satiksmes ietekmē šķembas vai smilts uz brauktuves virsmas ilgi neturētos, otrkārt, izmantojot šķembas, paaugstinās risks nodarīt bojājumus transportlīdzekļu virsbūvei un treškārt, tas būtu dārgāk, jo viena un tā paša posma nokaisīšanai būtu nepieciešams lielāks apjoms materiāla”, norāda LAU pārstāvis.
Sāli izmanto, lai kausētu ledu, savukārt smiltis – lai samazinātu slīdamību
Ja asfalta seguma virsmas temperatūrai ir līdz -10oC, izmanto mitro sāli. Tas samazina apledojuma veidošanās iespējamību, kausē ledu un sniegu, kā arī samazina slīdamību. Savukārt, pie zemākas gaisa temperatūras brauktuvju apstrādei izmanto smilts-sāls maisījumu. Tas samazina brauktuves slīdamību, jo tiek paaugstināta transporta līdzekļu riteņu saķere ar segumu. Uz autoceļiem ar grants segumu, satiksmei bīstamajos posmos, tiek veikta apstrāde ar smilti vai sīkšķembām, kā arī rievošana, kas paaugstina transportlīdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Autoceļu virsmas rievošanu var veikt uz autoceļiem, uz kuriem ledus vai piebraukts sniegs ir vismaz piecu centimetru biezumā.
LAU samazinājis kaisāmā sāls daudzumu
Ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar priekšējo sniega lāpstu, sānu lāpstu un kaisītāju, kas ļauj precīzi regulēt kaisāmās sāls daudzumu un kaisīšanas joslas platumu. Autoceļu uzturētājs ir samazinājis kaisīšanas joslas platumu, lai efektīvāk izmantotu kaisāmā sāls daudzumu. Samazinot kaisīšanas joslas platumu, satiksmes drošība tiek nodrošināta iepriekšējā līmenī, bet tiek samazināti izdevumi un kaitējums videi. LAU ziemas dienesta automašīnas vienlaicīgi var veikt autoceļa un nomales attīrīšanu no sniega un brauktuves apstrādi ar sāli, ar vienu iekraušanas reizi nokaisot autoceļus līdz pat 70 km garumā.
Valsts autoceļu stāvokli 24 stundas diennaktī monitorē 32 LAU ziemas dienesta dežuranti, kas, konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus (sniegs, apledojums), organizē ziemas dienesta darbu. Lēmumu par darbu uzsākšanu dežuranti pieņem, vadoties no faktiskā autoceļa virsmas stāvokļa un sekojot līdzi laika apstākļu prognozēm, mobilo virsmu sensoru datiem un informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz valsts autoceļiem.
Inovācija informācijas iegūšanai
“Mobilie virsmas sensori ir papildu instruments, kas ziemas dienesta dežurantiem palīdz iegūt objektīvākus datus par apstākļiem uz valsts autoceļiem un efektīvāk pieņemt lēmumu par nepieciešamo ziemas uzturēšanas darbu veikšanu”, skaidro Raitis Šteinbergs. Kopumā desmit LAU mobilie virsmas sensori ir izvietoti uz sadarbības partneru kravas automašīnām, kuras naktīs un agrās rīta stundās regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti jeb valsts galvenajiem autoceļiem, piemēram, Rīga - Liepāja, Rīga – Ainaži, Rīga - Valmiera u.c.
LAU aicina autovadītājus ievērot drošas braukšanas pamatprincipus – izvairīties no straujas manevrēšanas un izvēlēties ceļa un laika apstākļiem atbilstošu ātrumu. Autoceļu brauktuve var būt arī slidena pēc tam, kad veikti slīdamības samazināšanas darbi.
Lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī tiek veikti autoceļu uzturēšanas darbi, ziemas tehnikas vienības ir aprīkotas ar GPS un tām tiešsaistes režīmā var sekot līdzi VSIA “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapas kartē (www.lvceli.lv), kā arī lietotnē “Waze”.
Par neizbraucamiem autoceļiem aicinām informēt VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centru, zvanot uz diennakts informatīvo tālruni 8000 5555.
Par LAU:
LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem 9 129 km autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 km ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.
