Amatu kategorijas
Korupcijas risku novēršana
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” 2020.gadā veiktie pasākumi korupcijas riska novēršanai
2020.gadā VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk “Sabiedrība”) īstenoja korupcijas risku novēršanas pasākumā plānā noteiktās 22 aktivitātes un regulārās kontroles pasākumus. Korupcijas risku vadību īsteno pēc vienotiem risku vadības principiem, izmantojot visām sabiedrības risku kategorijām piecu skalu matricu varbūtības un ietekmes vērtēšanai. 2021.gada sākumā, izmantojot ekspertu metodi, pārskatīta korupcijas risku atlikusī vērtība pēc 2020.gadā īstenotajiem risku mazinošajiem pasākumiem, t.sk. pārskatīts konkrēta riska ietekmes un varbūtības vērtējums. Korupcijas risku vadība ir integrēta kopējā Sabiedrības risku pārvaldības politikā un tiek vadīta pēc vienotiem principiem kā pārējie Sabiedrības risku veidi – TOP, procesu, informācijas drošības, darba vides, vides pārvaldības un energoefektivitātes.
2020.gadā Sabiedrības veiktie pasākumi:
1. Izveidotās iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nodrošināta pastāvīga Iekšējās kontroles sistēmas komisijas (ar Sabiedrības valdes priekšsēdētāja 30.12.2020., rīkojumu Nr.3.1.-A6/2020-341 un līdz 30.12.2020., ar valdes priekšsēdētāja 2018.gada 6.decembra rīkojumu Nr.3.1.-A6/2018-301) darbība;
2. Izveidota Ētikas komisija jaunā sastāvā ar noteiktu pilnvaru termiņu uz vienu gadu (ar Sabiedrības valdes priekšsēdētāja 2019.gada 12.decembra rīkojumu Nr.3.1.-A6/2019-310);
3. Korupcijas risku novēršanas pasākumi komercpakalpojumu jomā:
- veikta pārbaude par komercpakalpojumu organizēšanu un īstenošanas uzraudzību;
- divas reizes gadā ir noskaidrots klientu vērtējums par sniegto komercpakalpojumu kvalitāti, savlaicīgumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām;
4. Ik mēnesi tiek izvērtēta un apkopota ceļu lietotāju informācija, kas sniegta Sabiedrībai, izmantojot vairākus informācijas sniegšanas kanālus - VAS “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centrs, Sabiedrības Klientu atbalsta dienests (tālrunis, e-pasts, Facebook un twitter lietotāja konts WAZE) par autoceļu ikdienas uzturēšanas veiktajiem darbiem, nolūkā uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti.
5. Divu iekšējo auditu ieteikumu ietvaros pilnveidota iepirkumu vadība Sabiedrībā, tai skaitā:
- izveidoti principi iepirkuma komisijas darbībai ar skaidri noteiktu pienākumu un atbildību sadalījumu katrai komisijas dalībnieka lomai;
- veikti digitāli uzlabojumi iekšējai iepirkuma plāna uzraudzībai, ar mērķi padarīt iepirkuma plānu caurspīdīgāku un funkcionālāku;
- 2020.gadā pabeigts līgumu uzraudzības modulis, kā rezultātā uzlabota līgumu uzraudzības un līgumu finanšu izpildes kontrole un izsekojamība.
6. Korupcijas risku novēršanas pasākumi personāla politikas jomā:
- saņemti 12 (divpadsmit) amatu savienošanas iesniegumi, izdotas 12 (divpadsmit) amatu savienošanas atļaujas Sabiedrības darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts amatpersonas statusā atbilstoši Sabiedrības Noteikumiem par valsts amatpersonu amatu savienošanu;
- nodrošināta darbinieku kompetenču padziļināšana, organizējot iekšējās un ārējās darbinieku mācības par publisko iepirkumu likuma piemērošanas aspektiem un par interešu konflikta novēršanas jautājumiem (63 darbiniekiem), par personas datu apstrādes un aizsardzības, kā arī informācijas drošības, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursus, jautājumiem (57 darbinieki), par risku vadības jautājumiem (27 darbinieki).
Sabiedrības tīmekļvietnē nodrošināta iespēja iesniegt tiešsaistes formātā trauksmes cēlēja ziņojumu. Saņemts 1 (viens) trauksmes cēlēja ziņojums, kas pēc satura neatbilda trauksmes cēlēja ziņojumam un tika klasificēts kā ceļu lietotāju sūdzība, uz kuru tika sniegta atbilde pēc būtības.
Sabiedrībā izveidotās iekšējās kontroles sistēmas novērtējums:
Sabiedrībā izveidotā iekšējās kontroles sistēma ir pozitīvi novērtēta Satiksmes ministrijas veiktajā valsts kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmas novērtējumā;
Sabiedrība, piedaloties 2020.gada Ilgtspējas indeksā, kurā tika izvērtēti Sabiedrības korporatīvās atbildības, reputācijas, komercnoslēpuma aizsardzības, atklātības, ētikas un korupcijas novēršanas jautājumi, ieguva līdz šim augstāko novērtējumu - Platīns 2020.
Esam saņēmuši Ilgtspējas indeksa rezultātus un kopumā savu sniegumu esam ne tikai saglabājuši pērnā gada līmenī, bet gan arī uzlabojuši no 90 uz 95 %, noturot pozīcijas un soli uz priekšu gan nozarē, gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību sniegumā, jo tiem ir 80% vai zemāk.
Mūsu sniegumā lielākais kāpums ir vietējās kopienas sadaļā no 84 uz 95%; stratēģijas sadaļā no 91 uz 97%; tirgus attiecības no 93 uz 98% ( sadaļā “Tirgus attiecības” ietver aprakstu par korporatīvās pārvaldības principiem un politikām t.sk., risku pārvaldība), darba vidē no 83 uz 88%.
Galvenie pasākumi 2019.gadā
1. Nodrošināta Iekšējās kontroles sistēmas darbība Sabiedrībā, kas ietver šādus organizatoriskos pasākumus:
Tiek turpināta izveidotās pastāvīgās Iekšējās kontroles komisijas (ar Sabiedrības valdes priekšsēdētāja R.Nešpora 2018.gada 6.decembra rīkojumu Nr.3.1.-A6/2018-301) darbība;
Ir izveidota Ētikas komisija jaunā sastāvā ar noteiktu pilnvaru termiņu uz vienu gadu (ar Sabiedrības valdes priekšsēdētāja R.Nešpora 2019.gada 12.decembra rīkojumu Nr.3.1.-A6/2019-310);
Tika apstiprināti šādi Sabiedrības iekšējie normatīvie akti korupcijas risku novēršanas un iekšējās kontroles jautājumos:
- Grozījumi valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Ētikas kodeksā un Ētikas komisijas nolikumā;
- Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” iekšējās trauksmes celšanas sistēmas noteikumi;
- Risku vadības politika
- Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Iekšējās kontroles komisijas nolikums.
Šajā laika posmā ir saņemti 9 (deviņi) amatu savienošanas iesniegumi un izdotas 9 (deviņas) amatu savienošanas atļaujas Sabiedrības darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts amatpersonas statusā atbilstoši Sabiedrības Noteikumiem par valsts amatpersonu amatu savienošanu.
Ir saņemti arī 2 (divi) trauksmes cēlāju ziņojumi, no kuriem viens pēc satura neatbilda trauksmes cēlāja ziņojumam un tika klasificēts kā ceļu lietotāju sūdzība, uz kuru sniegta atbilde pēc būtības, savukārt, otrs trauksmes cēlāja ziņojums tika pārsūtīts pēc piekritības izskatīšanai VAS "Latvijas valsts ceļi".
Tika nodrošinātas darbinieku apmācības par publisko iepirkumu likuma piemērošanas aspektiem un par interešu konflikta novēršanas jautājumiem (45 darbiniekiem), personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumos (457 darbiniekiem), par Sabiedrībā izveidoto Iekšējās kontroles sistēmu ( 60 darbiniekiem).
2. Attiecībā uz korupcijas risku samazināšanu un novēršanu Sabiedrības tīmekļvietnē ir izveidota tiešsaistes formātā trauksmes cēlāja ziņojuma iesniegšanas vietne.
Korupcijas risku novēršanas pasākumu plāns
2018.gadā gadā veiktie pasākumi
Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana
Izveidota pastāvīgas Iekšējās kontroles komisija (ar Sabiedrības valdes priekšsēdētāja R.Nešpora 2018.gada 6.decembra rīkojumu Nr.3.1.-A6/2018-301).
Izveidota Ētikas komisija, ar noteiktu pilnvaru termiņu uz vienu gadu (ar Sabiedrības valdes priekšsēdētāja R.Nešpora 2018.gada 6.decembra rīkojumu Nr.3.1.-A6/2018-300).
Izvērtēti Sabiedrības darbinieku korupcijas riskam pakļautie amati (funkcijas), (ziņojums par Sabiedrības darbinieku korupcijas riskam pakļauto amatu (funkcijām) izvērtējums izskatīts Sabiedrības valdes 2018.gada 21.novembra sēdē).
Apstiprināts Sabiedrības plāns korupcijas risku novēršanai (korupcijas risku novērtēšana, korupcijas riskam pakļauto amatu identificēšana, un pasākumu noteikšana riska mazināšanai un novēršanai) ar Sabiedrības valdes 2018.gada 21.novembra lēmumu Nr.58/1.
Apstiprināti ar Sabiedrības valdes 2018.gada 21.novembra lēmumu Nr.58/1 šādi iekšējie normatīvie akti korupcijas risku novēršanas un iekšējās kontroles jautājumos:
- Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Ētikas kodekss;
- Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Ētikas komisijas nolikums;
- Norādījumi par rīcību, kādā paziņo par valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” valsts amatpersonas iespējamiem pārkāpumiem;
- Noteikumi par valsts amatpersonu amatu savienošanu;
- Risku vadības politika;
Pārskata periodā saņemti seši amatu savienošanas iesniegumi un izdotas sešas amatu savienošanas atļaujas Sabiedrības darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts amatpersonas statusā, kā arī pieņemts viens lēmums neatļaut valdes loceklim amatu savienošanu.
Nodrošinātas darbinieku apmācības par publisko iepirkumu likuma piemērošanas aspektiem un par interešu konflikta novēršanas jautājumiem (45 darbiniekiem).
Izveidota darbinieku, kas uzsāk pienākumu izpildi valsts amatpersonas statusā, izglītošanas sistēma (saraksts ar noteiktiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – kas jāzina darbiniekam-valsts amatpersonai).
Apstiprināti (ar Sabiedrības valdes 2018.gada 14.novembra lēmumu Nr.58/1) Norādījumi par attālinātā darba organizāciju VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, ar kuriem ir ieviesti struktūrvienību vadītāju uzraudzības pasākumi pār darbiniekiem - attālinātā darba veicējiem (iknedēļas atskaites pieprasīšana attālinātā darba darbiniekam).
Apstiprināta (ar Sabiedrības valdes 2018.gada 14.novembra lēmumu Nr.57/16) "Personāla atlases un darba tiesisko attiecību nodibināšanas metodikā".
Attiecībā uz korupcijas risku samazināšanu un novēršanu Sabiedrībā ir spēkā noteiktā kārtība Padomes reglamentā, Valdes reglamentā un ceļu rajonu nolikumos noteiktie valsts amatpersonas pienākumi
Noteikta kārtība, kādā valsts amatpersona pieprasa un saņem amatu savienošanas atļaujas.
Noteikta kārtība, kādā valsts amatpersona nodod lēmuma pieņemšanas funkciju augstākai amatpersonai, ja tas var skart amatpersonas vai viņa radinieku, kā arī darījuma partneru vai saistīto personu personīgās vai materiālās intereses likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu izpratnē”.
Paredzēts pienākums valdes locekļiem informēt valdi par gadījumiem, kad valdes loceklim nav balsstiesību attiecīgā jautājuma izskatīšanā valdē, ja Sabiedrības intereses saduras ar valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, u.c.
2017.gadā veiktie pasākumi
Informācija, kas tiek sniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumu Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” 9.punktu - par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem korupcijas risku novēršanai.
1. LAU ir nodrošinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) noteikto kapitālsabiedrībās veicamo uzdevumu un pasākumu izpildi attiecīgam periodam:
Pamatnostādnes uzdevumu un pasākumu plāna Nr. 2.1. izpildīts - personāla atlase tiek veikta atbilstoši apstiprinātajai “Personāla atlases un jauno darbinieku pieņemšanas metodikai” (apstiprināta ar LAU valdes 07.03.2012., lēmumu Nr.10/2.).
Pamatnostādnes uzdevumu un pasākumu plāna Nr. 2.2. izpildīts - informācija par vakantajām amata vietām tiek publicēta LAU tīmekļvietnē lapā www.lau.lv, kā arī atlases procesā informācija tiek publicēta Nodarbinātības valsts aģentūras portālā.
Pamatnostādnes uzdevumu un pasākumu plāna Nr. 3.3. izpildīts – saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumu Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”, ir veiktas ceļu rajonu direktoru, personāla vadītāju, grāmatvedības darbinieku obligātas sākotnējās apmācības (skat. 2017.gada 10.novembra prezentāciju).
2. Tika nodrošināta apmācību veikšana valsts amatpersonām gan uzsākot pienākumu izpildi, gan turpinot - ne retāk kā reizi trijos gados (iekšējās mācības, KNAB organizēti semināri un pasākumi, piem., dalība iepriekš organizētā KNAB seminārā Rīgas Centrālcietumā (2016.gadā), Satiksmes ministrijas organizētās apmācības valsts kapitālsabiedrībām u.c.).
3. Tika uzsākta Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumu Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” prasību ieviešana, t.sk., nosakot pamatprasības iekšējos normatīvajos aktos un rīkojumos kontroles vides izveidošanai, kas vērsta uz korupcijas risku novēršanu:
- noteikta kārtība kādā amatpersonas pieprasa un saņem amatu savienošanas atļaujas;
- noteikta kārtība kādā amatpersona nodod lēmuma pieņemšanas funkciju augstākai amatpersonai, ja tas var skart amatpersonas vai viņa radinieku, kā arī darījuma partneru vai saistīto personu personīgās vai materiālās intereses likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu izpratnē.”;
- paredzēts pienākums valdes locekļiem informēt valdi par gadījumiem, kad valdes loceklim nav balsstiesību attiecīgā jautājuma izskatīšanā valdē, ja Sabiedrības intereses saduras ar valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, u.c.
Personāla politika
Ētikas kodekss
I. Vispārīgie jautājumi
1. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Ētikas kodekss (turpmāk – Ētikas kodekss) nosaka ētiskās vērtības, ētikas pamatprincipus un vispārējās uzvedības normas, ar to ievērošanu saistītās tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī to ievērošanas kārtību Valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk – Sabiedrība) amatpersonai un darbiniekam (turpmāk – darbinieks).
2. Ētikas kodeksa mērķis ir veicināt darbinieku tiesisku un godprātīgu rīcību Sabiedrības interesēs saskaņā ar tiesību normām un Ētikas kodeksā minēto, lai veicinātu klientu un sadarbības partneru uzticību.
3. Ētikas kodeksā noteiktās uzvedības normas ir saistošas savstarpējās attiecībās visiem darbiniekiem to ikdienas pienākumu izpildē neatkarīgi no ieņemamā amata un darba attiecību ilguma, kā arī attiecībās ar akcionāru, valsts, pašvaldību un nevalstiskām institūcijām, klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem un citām trešajām personām. Situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, darbinieks rīkojas saskaņā ar vispārējām uzvedības normām.
II. Ētiskās vērtības un ētikas pamatprincipi
4. Darbinieks ievēro šādus ētikas pamatprincipus:
4.1. tiesiskums un likumība:
4.1.1. darbinieki pilda darba pienākumus, izmanto viņiem piešķirtās tiesības, kā arī viņu pieņemtie lēmumi un rīcība atbilst normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem, ievērojot ikvienas personas vienlīdzības tiesību principu;
4.1.2. ja darbinieks iegūst informāciju vai viņš ir bijis liecinieks tam, ka cits darbinieks rīkojas prettiesiski, t.i. pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai vispārējiem tiesību principiem, darbinieks informē tiešo vadītāju (direktoru).
4.2. objektivitāte:
4.2.1. pildot darba pienākumus ir objektīvs un taisnīgs;
4.2.2. izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, pamatojas uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem.
4.3. profesionalitāte:
4.3.1. pildot darba pienākumus rīkojas profesionāli, izmantojot savas zināšanas un prasmes un nepieļaujot nolaidību;
4.3.2. sadarbojas ar citiem kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību uzdevumu veikšanai, kā arī dalās ar kolēģiem pieredzē par aktuālajiem jautājumiem;
4.3.3. pastāvīgi apgūst papildus zināšanas;
4.3.4. vienmēr rīkojas sava amata pilnvaru un kompetences ietvaros.
4.4. godprātība:
4.4.1. nepieļauj tādu izturēšanos un uzvedību, kas var radīt aizdomas par negodprātīgu rīcību vai ietekmējamu stāvokli pret kolēģiem un citām personām;
4.4.2. pildot darba pienākumus, darbinieks Sabiedrības intereses uzskata par primārām attiecībā pret privātām interesēm. Amata stāvokļa izmantošana savu vai savu tuvinieku privāto interešu realizācijai nav pieļaujama.
4.5. konfidencialitāte un lojalitāte:
4.5.1. informāciju, kas darbiniekam ir kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus, izmanto, apstrādā un glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un noteiktās informācijas veida lietošanas noteikumiem;
4.5.2. darbinieks publiskajos izteikumos ir lojāls pret Sabiedrību un tās darbības mērķiem.
III. Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība
5. Darbinieka tiesības:
5.1. saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju;
5.2. lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli;
5.3. ziņot tiešajam vadītājam (daļas vadītājam, departamenta direktoram, vai valdes loceklim), ja darbinieks ir saņēmis prettiesisku rīkojumu, vai no viņa pieprasa veikt prettiesisku vai neētisku rīcību;
5.4. izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai. Darbinieka iniciatīva ir priekšnoteikums darba attīstībai.
6. Darbinieka pienākumi:
6.1. ievērot Ētikas kodeksā noteiktās normas gan darbā, gan personiskajā dzīvē, gan ja ir sociālo tīklu lietotājs vai veic jebkāda komentāra ierakstu dažādās
interneta vietnēs, nenodarot kaitējumu ne Sabiedrības, ne paša interesēm un reputācijai.
6.2. izturēties ar cieņu pret kolēģiem, apmeklētājiem, sadarbības partneriem utt., respektējot to tiesības un pienākumus;
6.3. administrācijas darbiniekiem darba laikā ievērot darba ģērbšanās kultūru, izvēloties klasisku vai neformālu lietišķo apģērba stilu;
6.4. darbā ierasties sakoptam, tīrā apģērbā.
7. Tiešā vadītāja (direktora) pienākumi:
7.1. veicināt padoto profesionālo izaugsmi, kā arī atbalstīt radošo pieeju un iniciatīvu;
7.2. saskarsmē ar padoto, dodot uzdevumus un rīkojumus, jābūt korektam un pieklājīgam, nepieļaujot dažādu attieksmi pret padotajiem un nepārkāpjot viņu tiesības;
7.3. veikt ar padotajiem audzinoša rakstura un preventīvus pasākumus, lai veicinātu ētiskas un korektas savstarpējās attiecības darba kolektīvā;
7.4. nekavējoties reaģēt uz konstatēto pārkāpumu un veikt pasākumus apstākļu noskaidrošanai un atbildības izvērtēšanai, radītā kaitējuma novēršanai.
8. Darbinieka atbildība:
8.1. darbinieks atbild par savu rīcību (darbību vai bezdarbību), kuras rezultātā komercnoslēpumu vai ierobežotas pieejamības informācija ir izpausta jebkurai trešajai personai;
8.2. darbinieks, pildot darba pienākumus, ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem un savu rīcību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
IV. Vispārējās uzvedības normas
9. Darbinieks saskarsmē ar kolēģiem, personām, ar kurām tiekas, pildot darba pienākumus, ir lietišķs un konstruktīvs, izturas ar cieņu, sapratni un pieklājīgi.
10. Darbinieks gan pildot darba pienākumus, gan ārpus darba laika un vietas nelieto aizvainojošus vai rupjus izteicienus, neaizskar personas godu un cieņu, nav augstprātīgs un ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un pārliecību.
11. Darbinieks ar savu rīcību un izteikumiem nediskriminē un neapvaino citas personas, neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
V. Darbības, kas vērstas uz koruptīvu darbību un interešu konflikta novēršanu
12. Darbinieks nepieļauj jebkādas korupcijas izpausmes Sabiedrībā un informē tiešo vadītāju (daļas vadītājam, departamenta direktoram, vai valdes loceklim), par jebkuru korupcijas gadījumu Sabiedrībā.
13. Darbinieks ziņo tiešajam vadītajam (daļas vadītājam, departamenta direktoram, vai valdes loceklim), par interešu konflikta rašanos.
14. Darbinieks nepieņem lēmumus situācijā, kad var rasties aizdomas par iespējamu (šķietamu) interešu konflikta situāciju, bet informē par to tiešo vadītāju (daļas vadītājam, departamenta direktoram, vai valdes loceklim), Darbiniekam ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas saistībā ar darba pienākumu pildīšanu, izņemot, kas tiek piešķirtas ievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības.
VI. Darbinieku rīcības pamatprincipi saskarsmē ar lobētājiem
15. Ja privātpersonas, juridiskas personas vai darbinieki, kuri savu vai citu interešu vadīti, apzināti un sistemātiski komunicē ar darbiniekiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanu, normatīvo aktu izstrādi, kā arī iepirkumu veikšanu Sabiedrības vajadzībām, tas ir, veic lobēšanu, darbiniekam ir pienākums:
15.1. noskaidrot lobētāja un/vai tā pārstāvja identitāti;
15.2. informēt amatā augstāku darbinieku par notikušajām vai paredzētajām sarunām/konsultācijām ar lobētāju, ja tādas ir bijušas saistībā ar tādu jautājumu, par ko darbinieks ir atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu. Informāciju darbinieks norāda arī sanāksmes protokolā, ja tāds tiek gatavots, normatīvā akta projekta anotācijā, paskaidrojuma rakstā vai iepirkuma dokumentācijā;
15.3. nodrošināt, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju;
15.4. neizmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;
15.5. pieņemot vai gatavojot lēmumu, ņemt vērā visas sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.
16. Darbinieks par notikušajām sarunām un konsultācijām ar lobētāju informē tiešo vadītāju (departamenta direktoru, daļas vadītāju vai valdes locekli).
VII. Ētisko vērtību, ētikas pamatprincipu un vispārējas uzvedības normu izvērtēšana
17. Iesniegumu par darbinieka iespējamo Ētikas kodeksa normu pārkāpumu var iesniegt jebkurš darbinieks, fiziska vai juridiska persona, kuras intereses tieši vai netieši ar darbinieka rīcību ir aizskartas.
18. Iesniegumu par darbinieka pieļautajiem Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem iesniedz viena mēneša laikā no pārkāpuma konstatēšanas brīža.
19. Iesniegumā par Ētikas kodeksa normu pārkāpumu norāda:
19.1. pārkāpuma būtību un apstākļus;
19.2. faktus, kas apstiprina pārkāpumu un norādītos apstākļus;
19.3. pārkāpumā iesaistīto personu.
20. Iesniegumu par darbinieku šajā kodeksā noteikto ētisko vērtību, ētikas pamatprincipu un vispārējo uzvedības normu pārkāpumiem izskata ar Sabiedrības valdes lēmumu apstiprināta un ar rīkojumu izveidota pastāvīga Ētikas komisija.
21. Kārtību, kādā Ētikas komisija izskata darbinieku rīcību atbilstoši Ētikas kodeksa normām, nosaka Sabiedrības Ētikas komisijas nolikums.
VIII. Ētikas kodeksa ieviešana
24. Darbinieku ar Ētikas kodeksu administrācijā iepazīstina Personāla vadības daļas vadītājs, savukārt Ceļu rajonos – attiecīgā ceļu rajona personāla vadītājs:
24.1. uzsākot darba attiecības pirmajā darba dienā;
24.2. viena mēneša laikā pēc šī Ētikas kodeksa spēkā stāšanās.
25. Ētikas kodeksa saturu regulāri, bet ne retāk kā reizi divos gados pārskata Ētikas komisija un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus Valdei par kodeksa grozījumiem.
26. Ētikas kodeksu publisko Sabiedrības mājas lapā.