VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju.
Jaunās valdes dienaskārtībā pašlaik ir uzņēmuma darbības izvērtēšana, tajā skaitā tiek izvērtēti arī tuvākajā laikā plānotie iepirkumi, izvērtēta sadarbība ar piegādātājiem un sadarbības partneriem. Līdz brīdim, kamēr LAU jaunā valde apzinās svarīgākos virzienus, lai procesus uzņēmumā īstenotu kvalitatīvāk un saimnieciski izdevīgāk, šobrīd netiek plānota jaunu iepirkumu uzsākšana, izņemot tādu, kas nepieciešami uzņēmuma ikdienas pamatdarbības nepārtrauktai nodrošināšanai.
“Iepazīstamies un analizējam līdzšinējos uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus, tajā skaitā izmaksas un investīcijas. Vēlamies saprast, vai esošie uzņēmuma biznesa procesi ir maksimāli koncentrēti uz LAU stratēģiskā mērķa sasniegšanu – kļūt par stratēģisko valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmumu. Iespējams, jau tuvākajā laikā varētu sekot pirmie lēmumi, lai virzītos uz mērķi – efektivizēt uzņēmuma darbību,” plānus atklāj R. Nešpors.
“Līdz 2020. gada beigām spēkā ir deleģēšanas līgums, tāpēc šobrīd LAU attiecībā uz valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu zināmā mērā darbojas bezkonkurences apstākļos, līdz ar to mūsu darbībā iztrūkst viens no svarīgākajiem ārējiem faktoriem, kas parasti veicina uzņēmuma darbības attīstību – konkurence. Tāpēc, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un tuvinātos savā darbībā labākajiem nozares paraugiem ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un ES, mēs centīsimies savā darbībā orientēties uz nozarē pielietotajiem galvenajiem darbības rādītājiem jeb KPI (Key Performance Indicators) piemēram, autoceļu uzturēšanas izmaksas uz kilometru, autoceļu tīkla mobilitāte un ērtums, drošība, autoceļu lietotāju apmierinātības līmenis, sūdzību skaits, vides aizsardzība u. tml., par pamatu ņemot labākos nozares paraugus. Šādu iekšējo mērķu noteikšana motivēs mūs meklēt iespējas, lai nepārtraukti uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nosakot šos mērķus, būtu jaievēro princips, ka tiem ir jābūt konkrētiem, izmērāmiem un reāli sasniedzamiem īstermiņā vai vidējā termiņā, kā arī tiem jābūt salīdzināmiem ar nozares labākajiem paraugiem. Tas arī palīdzēs konstruktīvāk atbildēt uz ceļu lietotāju bieži uzdoto jautājumu par to, kā tiek izmantots finansējums, kas piešķirts autoceļu uzturēšanai. Vēl viens svarīgs aspekts būs aktīvāka sabiedrības informēšana par uzņēmuma darbības uzdevumiem un paveikto, jo valsts autoceļu infrastruktūras stāvoklis ir būtisks visai sabiedrībai, līdz ar to ir svarīgi veidot atvērtu komunikāciju ar visām ieinteresētajām pusēm,” pārliecināts R. Nešpors.